MājoklisIntegrācijaPilsonībaValoda
EN    LV    RU
Tas, ka ievērojamai pilngadīgo iedzīvotāju daļai nav balsstiesību, liecina par ieilgušu demokrātijas trūkumu. - EDSO/DICB
 Par mums 
 Darbības jomas 
 - Mājoklis
 - Integrācija
 - Pilsonība
 - Valoda
 - Pasākumi
 - Dažādi...
 Vēsture 
 Bibliotēka 
 Arhīvs 
 Kontakti 
 Saites 

 

VALODA

Vēstule Valsts Prezidentam par Tiesībsarga sagrozīto informāciju un pret mazākumtautību skolu pārvešanu no dzimtās uz latviešu mācībvalodu, 2014     

 V.E. Andrim Bērziņam

Latvijas Republikas Valsts prezidentam

Rātslaukumā 7, Rīgā, LV-1900

 

 

Latvijas Cilvēktiesību komitejas

Dzirnavu iela 102a-4, Rīga, LV-1050

 

Sabiedriskā tiesībsarga

Jeļenas Bačinskas

Korespondences adrese: Skolas iela 21, 501/1, Rīga, LV-1010

Rīga, 2014. gada 25. februārī

 

Par Tiesībsarga J. Jansona sagrozīto informāciju un

pret mazākumtautību skolu apmācības pāreju no dzimtās uz latviešu valodu

 

Augsti godātais A. Bērziņa kungs!

 

Mēs, nevalstisko organizāciju, kas ir apvienotas  Latvijas Sabiedrisko organizāciju padomē, pārstāvji, laipni lūdzam Jūs, pirmkārt, pievērst uzmanību sagrozītajai informācijai, kas diemžēl tika ietverta Tiesībsarga J. Jansona šā gada 14. janvāra vēstulē Nr. 1-5/6, kas tika adresēta Jums.

 

Tiesībsargs šajā vēstulē pauž pedagoģiski nepamatoto aicinājumu papildus ierobežot vecāku izvēles brīvību Latvijas izglītības sistēmā. Lai to motivētu, J. Jansons citastarp raksta, ka „Hāgas rekomendācijā par mazākumtautību tiesībām uz izglītību, norādīts: „Vidusskolās mācību priekšmetiem, kas tiek pasniegti valsts valodā, ir jātiek būtiski palielinātiem. Pētījumu rezultāti norāda uz kopsakarību, jo izteiktāks ir palielinājums, jo labāk bērnam” [NVO vēstules autoru izcēlums]”.

Šāds tulkojums ir pilnīgi pretējs oriģinālā teksta (angliski: „the number of subjects taught in the State language, should gradually be increased. Research findings suggest that the more gradual the increase, the better for the child” http://www.osce.org/hcnm/32180?download=true ) nozīmei.

Turklāt jānorāda, ka korekts tulkojums, uz kuru Tiesībsargs izvēlējās neatsaukties, ir sen pieejams Latvijas Universitātes Cilvēktiesību institūta mājaslapā: „13 (..) Šajā periodā būtu pakāpeniski jāpalielina valsts valodā mācāmo priekšmetu skaits. Pētījumi liecina – jo pakāpeniskāks ir šis process, jo labāk bērniem”. http://www.humanrights.lv/doc/regional/hagrec.htm , kā arī EDSO portālā (tur ievietotajam tekstam, diemžēl, trūkst latviešu valodas diakrītiskās zīmes). http://www.osce.org/lv/hcnm/32187?download=true

 

Ievērojot augstāk izklāstīto, secināms, ka Tiesībsarga norādījums uz to, ka tāds starptautiski ievērojams dokuments kā Hāgas rekomendācijas noteic uzreiz būtisku mācību priekšmetu, kas tiek pasniegti valsts valodā, īpatsvara palielināšanu un norādījums uz to, ka Hāgas rekomendācijas uzskata to par labu bērnam, ir pilnībā neatbilstošs patiesībai un maldinošs! Jo kā ir redzams no augstāk izklāstītā, Hāgas rekomendācijas stingri noteic, ka valsts valodā mācāmo priekšmetu skaitu jāpalielina pakāpeniski un jo pakāpeniskāks ir šis process, jo labāk bērniem!   

 

Otrkārt, jānorāda, ka J. Jansons savā vēstulē noklusē tā paša Hāgas rekomendāciju punkta sākumu, kur lasāms: „13. Vidusskolā liela daļa mācību priekšmetu būtu jāmāca mazākumtautību valodā”.

 

Treškārt, vēršam  jūsu uzmanību faktam, ka Tiesībsarga un valdošas koalīcijas plāni stingri ierobežot apmācību mazākumtautību valodās ir pretrunā ar daudziem citiem starptautiskiem dokumentiem, kas ir Latvijai saistoši. Šis secinājums īpaši attiecas pie mazākumtautību tiesībām iegūt izglītību mazākumtautības valodā vai saņemt zināšanas savā valodā tajā teritorijā, kuru vēsturiski vai ievērojamā skaitā apdzīvo mazākumtautību personas (Vispārējas mazākumtautību aizsardzības konvencijas 14.pants), un vecāku tiesībām nodrošināt saviem bērniem tādu izglītību un mācības, kas atbilst viņu reliģiskajai pārliecībai un filozofiskajiem uzskatiem (Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 1.protokola 2.pants). Pēdējais secinājums izriet no Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakses, tā skaitā,  ka aizliegums likvidēt jau eksistējošo vidējo izglītību minoritāšu valodā[1].

Bez tam uzskatām, ka līdzšinējā izglītības reforma nesasniedz proklamēto leģitīmo mērķi - mazākumtautību bērnu konkurētspējas paaugstināšanu, kā arī neņem vērā iespējas pilnveidot izglītību bez valodu lietošanas piespiedu proporcijām.

Pierādījums tam ir pamatskolu beidzēju valsts valodas eksāmenu rezultātu (1.zīm.) un personu ar augstāko izglītību  īpatsvara starp latviešiem un nelatviešiem (2. zīm.)  dinamika.

 

Jāņem vērā, ka pāreja uz apmācību  valsts valodā minoritāšu skolās ir arī LR Satversmes 91.pantā ietvertā vienlīdzības principa neievērošana. Ņemot vērā sākotnējās atšķirības starp pamatnāciju un mazākumtautībām, šis princips pilnīgas vienlīdzības panākšanai attiecībā uz mazākumtautībām prasa dažādu attieksmi.

Kā piemēru var nodemonstrēt vidusskolu beidzēju vienota latviešu valodas un literatūras eksāmena krāsi atšķirīgus rezultātus (3.zīm.). Esam pārliecināti, ka minētā starpība starp latviešu un minoritāšu skolnieku sekmēm pēc pārejas uz apmācību latviešu valodā būtu raksturīga visiem mācību priekšmetiem.    

 

Ņemot vērā augstākminēto, lūdzam publisku atbalstu mūsu viedoklim PRET valdības deklarācijā noteikto mazākumtautību skolu apmācības pāreju no dzimtās uz latviešu valodu.

 

Aicinājums atbalstīts Latvijas Sabiedrisko organizāciju padomes kopsapulcē

Rīga, 2014. gada 25.februārī

Latvijas Sabiedrisko organizāciju padomes koordinators

 

________________________ Viktors Gusčins

Patiesā cieņā,

 

Latvijas Cilvēktiesību komitejas valdes locekli

 

 _____________________ Vladimirs Buzajevs

 

______________________ Aleksandrs Kuzmins

 

Sabiedriskais tiesībsargs _______________________________ Jeļena Bačinska

 

Pielikumā: 2 lpp.

""

 

1. zīmējums. Mazākumtautību pamatskolu abiturientu valsts valodas eksāmenu rezultāti (zemākais un augstākais līmeni atbilst divām zemākajam un divām augstākajam kategorijām no sešiem). Izejas datu avots – valsts izglītības satura centrs

 

""

2. zīmējums. Personu ar augstāko izglītību  īpatsvars vecuma grupā no 24 līdz 45 gadiem  latviešu un mazākumtautību vidē. Izejas datu avots: par 2002-2007 gadiem -

Cik integrēta ir Latvijas sabiedrība? Sasniegumu, neveiksmju un izaicinājumu audits / Red. Nils Muižnieks; LU SZF Sociālo un politisko pētījumu institūts. – Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2010. – 292 lpp. ISBN 978-9984-45-219-7, lpp. 129;

Par 2011 gadu – Tautas skaitīšanas rezultāti, tabula TSG11-19

""

3. zīmējums. Vienota latviešu valodas un literatūras eksāmena rezultāti (2013). Izejas datu avots – valsts izglītības satura centra dati par katru atsevišķo skolu.



[1]Cyprus v. Turkey, application No 25781/94, 10.05.2001