MājoklisIntegrācijaPilsonībaValoda
EN    LV    RU
Tas, ka ievērojamai pilngadīgo iedzīvotāju daļai nav balsstiesību, liecina par ieilgušu demokrātijas trūkumu. - EDSO/DICB
 Par mums 
 Darbības jomas 
 - Mājoklis
 - Integrācija
 - Pilsonība
 - Valoda
 - Pasākumi
 - Dažādi...
 Vēsture 
 Bibliotēka 
 Arhīvs 
 Kontakti 
 Saites 

 

PILSONĪBA

Vēstule Valsts prezidentam V. Zatleram par balsstiesībām nepilsoņiem, 2007     

 Viņa Ekselencei

Latvijas Republikas Prezidentam

Valdim Zatlera k-gam

 

 2007. g. 11. jūnijā

Jūsu Ekselence!

Sirsnīgi sveicam Jūs sakarā ar stāšanos augstā amatā un ceram, ka tiks īstenoti visi Jūsu iecerētie visdrosmīgākie plāni.

Izmantodami gadījumu, vēlamies pievērst Jūsu uzmanību vienai no vissvarīgākajām iekšpolitikas problēmām, kurai piemīt arī nozīmīga starptautiskā nozīme. Tā ir problēma, kas attiecas uz Latvijas nepilsoņu pielaišanu dalībai pašvaldību vēlēšanās. Pievienodamies virknes sabiedrisko organizāciju lūgumam, mēs aicinām Jūs šīs problēmas risināšanai izmantot likumdošanas iniciatīvas tiesības, kuras Jums dod Satversme

Tāpat mēs ceram, ka Jūsu augstā autoritāte izrādīsies pietiekama arī tam, lai iedragātu veselu virkni noturīgu stereotipu, kas ir izveidojušies mūsu valsts sabiedrības latviskajai daļai.

 

Pirmkārt, plašai Latvijas sabiedrības daļai nav zināms par pasaules sabiedrības pozitīvo attieksmi pret ideju ļaut Latvijas nepilsoņiem piedalīties pašvaldību vēlēšanās. Šī attieksme ir izteikta veselā virknē absolūti viennozīmīgu rekomendāciju, piemēram:

— Vietējo un Reģionālo varas institūciju Kongress (Eiropas Padome), 47. Rekomendācija par demokrātiju vietējā un reģionālajā līmeņos Latvijā, 28/05/1998;

— Eiropas Komisijas pret rasismu un neiecietību [EKRN] Otrais ziņojums par Latviju, 34. punkts (2001);

— EDSO/DICB (Demokrātisko institūciju un cilvēktiesību birojs) nobeiguma ziņojums par Latvijas Republikas Saeimas vēlēšanām 2002. gada 5. oktobrī;

— ANO Rasu diskriminācijas izskaušanas komiteja, noslēguma ziņojums, CERD/C/63/CO/7, 21/08/2003;

— ANO Cilvēktiesību komiteja, noslēguma ziņojums, CCPR/CO/79/LVA, 05/11/2003;

— Eiropas Parlamenta rezolūcija par Eiropas Komisijas visaptverošo monitoringa ziņojumu par Čehijas Republikas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas gatavību dalībai ES, 74. punkts;

— Eiropas Padomes Cilvēktiesību komisāra ziņojums par vizīti uz Latviju, 5. punkts 12/02/2004;

— EDSO Parlamentārā Asambleja, 2004. gada Edinburgas Deklarācija, Rezolūcija par situāciju ar nacionālajām minoritātēm Latvijā un Igaunijā (05-09/07/2004).

Par šīm rekomendācijām nav zināms pat Saeimas deputātu vairākumam, jo, ja ticēt stenogrammām, Saeimas Prezidijs atteicās izplatīt šo rekomendāciju tekstus deputātu vidū 2007.gada 22. marta plenārsēdes priekšvakarā, kad tika izskatīti attiecīgie grozījumi Vēlēšanu likumā.

Mēs aicinām Jūs noņemt no šīm un citām rekomendācijām neredzamu „noslēpuma grifu” un atklātības garā darīt tās zināmas kā Latvijas iedzīvotājiem kopumā, tā, it īpaši, Latvijas politiskajai elitei.

 

Otrkārt, mēs esam pārliecināti, ka Jūs varēsiet izskaidrot sabiedrībai un  valdošai elitei, ka Latvijā plaši izplatītais viedoklis par to, ka nepilsoņu pielaišana dalībai pašvaldību vēlēšanās nesekmēs viņu integrāciju sabiedrībā un naturalizācijas procesu ir vietējās propagandas saražotais produkts, bet visas augstākminētās starptautiskās instances pieturas pie gluži pretējiem uzskatiem.

Mēs ceram arī, ka Jūs pievērsīsiet sabiedrības uzmanību tai kliedzošai pretrunai ar starptautiskām rekomendācijām, kas ir saistīta ar to, ka dažu pēdējo mēnešu laikā ir praktiski pilnībā apstājies naturalizācijas process, kas iesaldē situāciju ar Latvijas nacionālo minoritāšu masu bezpilsonību uz daudziem gadu desmitiem.

 

Treškārt, mēs ceram, ka Jūs pratīsiet izskaidrot Latvijas tautai to, ka godīgu nodokļu maksātāju, puse no kuriem ir dzimusi Latvijā, bet pārējie dzīvo tās teritorijā gadu desmitiem, pielaišana dalībai pašvaldību vēlēšanās, nebūt nesatur sevī kaut kādus draudus, nenovedīs pie konflikta starp valsti un pašvaldībām, bet gluži pretēji, likvidēs starpnacionālo spriedzi, sekmēs pašvaldību darbības efektivitātes palielināšanu un padarīs daudz ciešākus pašvaldību kontaktus ar iedzīvotajiem.

Mums gribētos pievērst Jūsu uzmanību tam, ka pastāv nepieciešamība steidzami atrisināt nepilsoņu balsstiesību problēmu PIRMS galīgās lēmuma par vēlēšanu rīkošanas kārtību pieņemšanas, ko Saeimas valdoša koalīcija ir paredzējusi izdarīt rudenī. Pārliecināt vienmēr ir vieglāk, nekā censties šo pārliecību atkārtoti mainīt.

Laikposms, kad līdz pašvaldību vēlēšanām ir palikuši gandrīz divi gadi, ir pats labākais, lai pieņemtu lēmumu par vēlētāju loka paplašināšanu. Turklāt politiskajām partijām vēl ir visas iespējas, lai attiecīgi koriģētu savu priekšvēlēšanu stratēģiju, bet jautājumu par nepilsoņu pielaišanu dalībai pašvaldību vēlēšanās vēl nevar izmantot kā trumpi politiskajā cīņā.

Ar cieņu un cerībām uz savstarpējo saprašanos,

Latvijas Cilvēktiesību komitejas (F.I.D.H.) līdzpriekšsēdētāji

Aleksejs Dimitrovs

Natālija Jolkina

Genadijs Kotovs