MājoklisIntegrācijaPilsonībaValoda
EN    LV    RU
Tas, ka ievērojamai pilngadīgo iedzīvotāju daļai nav balsstiesību, liecina par ieilgušu demokrātijas trūkumu. - EDSO/DICB
 Par mums 
 Darbības jomas 
 - Mājoklis
 - Integrācija
 - Pilsonība
 - Valoda
 - Pasākumi
 - Dažādi...
 Vēsture 
 Bibliotēka 
 Arhīvs 
 Kontakti 
 Saites 

 

MĀJOKLIS

Rīgas denacionalizēto mājokļu īrnieku tiesības     

 

Rīdziniekiem – denacionalizēto un īpašniekiem atdoto namu īrniekiem, kas tajos dzīvoja pirms denacionalizācijas/atdošanas, ir šādas iespējas reģistrēties rindā palīdzībai dzīvokļa jautājumos:

 

1. (dzīvokļa izīrēšanai; pirmkārtas) reģistrā – Ja tos izliek ar tiesas spriedumu, kas stājas spēkā pēc 26.11.2004.:

A. par parādiem vai sakarā ar kapitālo remontu

1. ja viņu ienākumi nav lielāki par 200 latiem uz cilvēku mēnesī (vientuļajiem – par 250 latiem); vai

2. politiski represētie; vai

3. Personas ar sevišķu ieguldījumu Latvijas vai Rīgas labā (šādā gadījumā spriedums var stāties spēkā arī pirms 26.11.2004.).

4. pensijas vecuma vai invalīdi ar ienākumiem 180 Ls, vientuļajiem 225 Ls;

5. apgādībā ir nepilngadīgs bērns, vai aizgādnībā esošā persona (pensionārs vai invalīds).

B. pēc īres līguma termiņa izbeigšanās

          1. Ja viņu ienākumi nav lielāki par 200 latiem uz cilvēku mēnesī (vientuļajiem – par 250 latiem); vai

          2. Politiski represētie; vai

3. Personas ar sevišķu ieguldījumu Latvijas vai Rīgas labā.

 

4. reģistrā (pabalstam dzīvokļa atbrīvošanai) –

A. 7.2 reģistrā reģistrētie; vai

B. Īrnieki, kuru ienākumi nav lielāki par 200 latiem uz cilvēku mēnesī (vientuļajiem – par 250 latiem); vai

. Tie, kam pēc 26.01.2006. stājas spēkā spriedums par izlikšanu par parādiem, sakarā ar kapitālo remontu vai atbrīvojot telpas namīpašnieka vajadzībām, ja viņu ienākumi nav lielāki par 200 latiem uz cilvēku mēnesī (vientuļajiem – par 250 latiem); vai

D. Politiski represētie; vai

E. Personas ar sevišķu ieguldījumu Latvijas vai Rīgas labā.

 

4.1 reģistrā reģistrē –

Personas, kuras atbilst 4. reģistram un papildus iesniegtiem dokumentiem pievieno notariāli apliecinātu priekšlīgumu par izvēlēto pirkuma, īres vai nomas objektu.

 

Pabalsta pamatsumma ir 10 000 Ls (tiem, ko izliek par parādiem – 2500), par katru ģimenes locekli tiek pieskaitīti 3000 Ls.

Pabalstu var izmantot:

a) dzīvokļa vai apbūvējama zemesgabala pirkumam (iespējams – ar bankas kredītu);

b) dzīvokļa īres priekšapmaksai (līgums tad jāslēdz uz vismaz 10 gadiem, ar ierakstīšanu zemesgrāmatā);

c) pārvietojamās mājas iegādei un zemes nomai (vismaz uz 10 gadiem) vai iegādei.

Pabalsts nevar pārsniegt darījuma summu. Pabalsts nesedz izdevumus bankas, notāru un zemesgrāmatas pakalpojumiem. Lai saņemtu pabalstu, vajag (jau pēc reģistrācijas) aktualizēt Dzīvokļu pārvaldē Reģistrācijas komisijas lēmumu par Jūsu reģistrāciju un viena mēneša laikā pēc aktualizācijas iesniegt attiecīgos dokumentus.

 

7. (dzīvokļa izīrēšanai; pirmkārtas) reģistrā

A. Politiski represētie.

B. Ja viņu ienākumi nav lielāki par 200 latiem uz cilvēku mēnesī (vientuļajiem – par 250 latiem).

C. Personas ar sevišķu ieguldījumu Latvijas vai Rīgas labā.

 

7.2 (dzīvokļa izīrēšanai; pirmkārtas) reģistrā – tiek pārreģistrēti tie īrnieki no 7. reģistra, kas pirms iekļaušanas tajā bija 12. reģistrā un kuru ienākumi pārsniedza 7. reģistram noteikto limitu.

 

8. (dzīvokļa izīrēšanai; pirmkārtas) reģistrā – ja īres līgums tiek izbeigts sakarā ar nama nodošanu kapitālajam remontam (pagājot 7 gadiem pēc denacionalizācijas), namīpašnieks sniedza pašvaldībai nepieciešamos dokumentus un iedzīvotājiem:

A. Ienākumi nepārsniedz 200 latus uz cilvēku mēnesī (vientuļajiem – 250 latus) vai

B. Ir politiski represētās personas statuss.

 

10. reģistrā (dzīvokļa izīrēšanai) – ja iepriekš tagadējo īrnieku īpašumā bijusī māja tika nojaukta sakarā ar atsavināšanu sabiedrības vajadzībām, un kā kompensācija tika piešķirts dzīvoklis, kas atrodas mājā, kas līdz 25.07.1995. tika denacionalizēta (atdota īpašniekam) vai par to jau tika iesniegts attiecīgais pieprasījums.

 

13. reģistrā (sociālajam dzīvoklim) – ja:

A. Sasniegts pensijas vecums, vai

B. Ir 1. vai 2. grupas invaliditāte.

Tiesības reģistrēties šajā reģistrā ir arī tiem īrniekiem, kas tiek izlikti sakarā ar īres līguma termiņa izbeigšanos.

 

Pievērsiet uzmanību!

 

1. Personas, kas deklarēja dzīvesvietu denacionalizētā mājā kā īrnieka ģimenes locekļi, netiek ņemtas vērā, piešķirot pabalstu (4. reģistrā), kā arī to, cik liels dzīvoklis tiek piedāvāts 7. vai 7.2 reģistrā ierakstītiem. Personas, kas kā īrnieka ģimenes locekļi dzīvo(-ja) vienā dzīvoklī, var ieņemt tikai vienu vietu katrā reģistrā.

2. Visos augstāk minētajos gadījumos, ja palīdzības saņemšanai ir noteikts ienākumu maksimums 250 latu apmērā, vientuļiem pensijas vecuma cilvēkiem, kas strādā algotu darbu un kam nav apgādnieku, aprēķina tikai pensijas apmēru.

3. Personas, kas pēc 31.03.2004. brīvprātīgi pārdeva, uzdāvināja vai apmainīja pašu dzīvokli, vai kam ir īpašumā dzīvošanai derīga telpa, no augstāk uzskaitītajiem reģistriem var reģistrēties tikai 13.-jā.

4. Lemjot par reģistrāciju 4., 7. un 72 reģistrā, no tiem ģimenes locekļiem, kas iemitinājās īrētajā mājoklī pēc 31.03.2004., tiek ņemti vērā tikai laulātie, ar kuriem laulība noslēgta pēc šā datuma un kuru iepriekšēja dzīvesvieta bija denacionalizētā vai īpašniekam atdotā mājā, un jaundzimušie, kuriem tā ir pirmā deklarēta dzīvesvieta.

5. Pie denacionalizēto namu īrniekiem pieskaitāmas personas, kas lieto dzīvokli mājā, kur īpašnieka maiņa notika līdz 25.07.1995. valsts īpašuma konversijas vai starpsaimniecību uzņēmumu privatizācijas rezultātā un kurā esošie dzīvokļi netika privatizēti pēc likumiem „Par kooperatīvo dzīvokļu privatizāciju” un „Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju”.

6. pēc dokumenta iesniegšanas Dzīvokļu pārvaldē, iesniedzēja pienākums desmit darba dienu laikā deklarēt savus ienākumus un materiālo stāvokli Sociālā dienestā.

 

Reģistrācija notiek Rīgas Domes Mājokļu un vides departamenta (http://mvd.riga.lv) Dzīvokļu pārvaldē – Brīvības ielā 49/53. Nepieciešams, lai jūsu dzīvesvieta būtu deklarēta Rīgā. Reģistrācijas nodaļas tālruņi – 67037148, 67012496 u. c. Tur var uzzināt, kādi dokumenti jums jāpieliek savam rakstiskam iesniegumam (tas ir atkarīgs no reģistra un jūsu pamatojumiem palīdzības saņemšanai) blakus pases un dzīvojamās telpas īres līguma kopijām (to oriģinālus vajadzēs uzrādīt). Pašā iesniegumā norāda nepieciešamos palīdzības veidus; to paraksta visi pilngadīgie ģimenes locekļi, kas vēlas saņemt palīdzību.

Dzīvokļu rindu jautājumus Rīgā izvērsti regulē Rīgas Domes 13.11.2007. saistošie noteikumi 94 „Personu, kurām nepieciešama palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā, reģistrācijas un palīdzības sniegšanas kārtība”, par 10. reģistru – Ministru kabineta 25.03.2008. noteikumi Nr. 205; mazāk detalizēti (visā Latvijā) – likumi „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”, „Par dzīvojamo telpu īri”, „Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām”, „Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā”, „Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem Latvijas Republikā”.

Atbilstību maznodrošinātas personas (ģimenes) statusam vai noteiktajam ienākumu līmenim apliecina ar attiecīgā rajona/priekšpilsētas Sociālā dienesta izziņu, kas jāatjauno mēneša laikā pēc tās termiņa beigām. Par maznodrošinātām personām Rīgā atzīst ģimenes ar ienākumiem līdz 180 latiem mēnesī uz vienu cilvēku (vientuļiem invaliditātes vai vecuma pensijas saņēmējiem – līdz 220 Ls) un bez īpašuma, kuru var izmantot ienākumu gūšanai. Īpašuma, kuru var izmantot ienākumu gūšanai, jēdziens tiek noteikts Ministru kabineta 25.02.2003. noteikumos Nr. 97 „Kārtība, kādā ģimene vai atsevišķi dzīvojoša persona atzīstama par trūcīgu” un Rīgas Domes 22.02.2005. saistošajos noteikumos Nr. 86 „Kārtība, kādā ģimene vai atsevišķi dzīvojoša persona atzīstama par maznodrošinātu”.

Lēmumus par reģistrāciju rindā dzīvoklim vai atbrīvošanas pabalstam un tās atcelšanu pieņem Dzīvokļu pārvaldes Komisija personu reģistrācijai palīdzības saņemšanai un izslēgšanai no palīdzības reģistra. Tās lēmumus pēc Administratīvā procesa likuma var mēneša laikā apstrīdēt Rīgas domes Mājokļu un vides departamentā, un departamenta lēmumus, arī mēneša laikā – Administratīvajā rajona tiesā.

Lēmumus par konkrēta dzīvokļa īres tiesību vai pabalsta piešķiršanu, kā arī par personas sevišķu ieguldījumu Latvijas vai Rīgas labā un nepieciešamību uzlabot tās dzīvokļa apstākļus (ja pretendents atsaucas uz šādu ieguldījumu kā pamatu palīdzībai, iesniegumam jāpievieno CV un attiecīgu organizāciju atzinums/-i), pieņem Dzīvojamo telpu izīrēšanas komisija. Tās lēmumus pēc Administratīvā procesa likuma var mēneša laikā pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā vai Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā.

 

Bez tam, denacionalizēto/atdoto māju pirmsreformas īrnieki var saņemt palielinātā apmērā dzīvokļa pabalstu:

A.       Parādu, kas radušies pēc 23.01.2007., samaksai, ja: ir noslēgts īres līgums ar paaugstinātu īres maksu un dzīvoklī ir virsnormatīvā platība, par kuru agrāk pabalstu neaprēķināja.

B.       Turpmāk viņiem dzīvokļa pabalsts aprēķināms, ņemot vērā normatīvajos izdevumos par īri un apkuri visu dzīvokļa platību, ja īrnieki ir reģistrēti kādā no reģistriem palīdzības saņemšanai dzīvokļa jautājumos. Tiesa gan, pašvaldība ņems vērā, aprēķinot pabalstu, īres maksas lielumu tikai līdz Ls 3,00 par kvadrātmetru.

Šos jautājumus regulē Rīgas Domes 17.02.2004. saistošie noteikumi Nr. 56 „Par dzīvokļa pabalstu Rīgas iedzīvotājiem”. Par pabalsta piešķiršanu pēc iedzīvotāju iesnieguma lemj attiecīgā rajona/priekšpilsētas Sociālais dienests. Tā lēmumus pēc Administratīvā procesa likuma var mēneša laikā apstrīdēt Rīgas domes Labklājības departamentā (www.ld.riga.lv), un departamenta lēmumus, arī mēneša laikā – Administratīvajā rajona tiesā.

 

Šajā (piektajā) uzziņas versijā atspoguļots normatīvo aktu stāvoklis uz 2010. g. maiju.

 

Dipl. iur. Aleksandrs Kuzmins