LCK priekšlikumi MK noteikumu par valsts valodas prasmi projektam 
05.12.2008.
Latvijas Cilvēktiesību
komitejas priekšlikumi Ministru kabineta noteikumu
projektam
???Noteikumi par valsts valodas zināšanu
apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību profesionālo un amata
pienākumu veikšanai, pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai un Eiropas
Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanai un valsts nodevu par valsts
valodas prasmes pārbaudi???
1. 10. punktā aizstāt vārdus un skaitļus ???pamata
līmeņa 2. pakāpē (A2)??? ar vārdiem un skaitli ???pamata līmeņa 1. pakāpē
(A1)???.
2. 11. punktā aizstāt vārdus un skaitļus ???E līmeni,
kas atbilst valsts valodas prasmes pamata līmeņa 2. pakāpei (A2)??? ar vārdiem un
skaitli ???F līmeni, kas atbilst valsts valodas prasmes pamata līmeņa 1. pakāpei
(A1)???.
3. 69.2. apakšpunktā aizstāt vārdu ???augustam??? ar
vārdu ???oktobrim???.
Motivācija
priekšlikumiem
1. un 2. priekšlikumi
(kopā):
Ja persona, kas iegūst pastāvīgās
uzturēšanās atļauju vai Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu, vēlēsies
tikt nodarbināta Latvijā, tai vienalga vajadzēs atbilst attiecīgajai profesijai
jau noteiktām valsts valodas prasmes prasībām. Cita pamatojuma, lai noteiktu šīm
personām prasības, augstākas par pamata līmeņa 1. pakāpi (A1),
nav.
Norādāms, ka Latvijā dzīvo daudzi vecāka
gadagājuma ārvalstu pilsoņi, kas ir ieinteresēti pastāvīgās uzturēšanās atļaujas
iegūšanā un kam ir apgrūtināta valodas apguve. Daudziem no viņiem arī pietrūkst
valodas vide apmācībai ??“ tā, pēc šā gada 1. jūlija datiem Daugavpilī dzīvo 3554
ārzemju pilsoņi un bezvalstnieki;
daudziem pensionāriem turklāt trūkst naudas valsts valodas maksas kursiem ??“
minimālā vecuma pensija, valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts
un invaliditātes pensija 3. grupas invalīdiem
nepārsniedz 50 latus, būdamas krietni zemākas par iztikas minimumu ??“ 2008. g.
oktobrī 167,69 lati).
Turklāt Latvijā pēc šā gada jūlija datiem
dzīvo vairāk par 365 000 nepilsoņu,
kam Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statuss ir noderīgs tādēļ, lai
atviegotu nodarbinātību citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kur latviešu
valodas prasmei ir mazāks pielietojums.
3. priekšlikums:
Noteikumu projekta 69. punktā paredzēts,
ka personas, kuru profesijas un amati no jauna iekļauti šo noteikumu 2.pielikumā
pēc 2008.gada 29.jūlija un kurām darba devējs iepriekš nav noteicis atbilstošo
valsts valodas prasmes līmeni un pakāpi, profesionālo un amata pienākumu
veikšanai nepieciešamo valsts valodas zināšanu apjomu apgūst: valodas prasmes
pamata līmenī ??“ līdz 2009.gada 1.augustam (3 mēnešu laikā pēc noteikumu spēkā
stāšanās), bet valodas prasmes augstākajā līmenī ??“ līdz 2010.gada 1.janvārim (7
mēnešu laikā pēc noteikumu spēkā stāšanās). Tas veido saprātīgu diferenciāciju
atkarībā no pieprasāmās prasmes.
Tomēr valodas prasmes vidējam līmenim bez
skaidra pamatojuma paredzēts tas pats termiņš kā pamata līmenim, kaut gan apgūt
valodu vidējā līmenī acīmredzami prasa vairāk laika nekā pamata
līmenī.
Tāpēc piedāvāts šo termiņu pagarināt no 3
līdz 5 mēnešiem.
| 
