MājoklisIntegrācijaPilsonībaValoda
EN    LV    RU
"nodrošināt nepārtrauktu pieejamību iespējai mācīt un mācīties mazākumtautību valodās visā valstī, lai apmierinātu esošo pieprasījumu" - Eiropas Padome/VKNMA KK, ACFC/OP/III(2018)001REV, kopsavilkums
 Par mums 
 Darbības jomas 
 - Mājoklis
 - Integrācija
 - Pilsonība
 - Valoda
 - Pasākumi
 - Dažādi...
 Vēsture 
 Bibliotēka 
 Arhīvs 
 Kontakti 
 Saites 

 

VALODA

LSOP atklātā vēstule Saeimas frakciju līderiem un ministru prezidentam par valodas prasībām profesionālajā sfērā, sagatavojusi LCK. 08.02.2011.     

 

 

Par nepamatotiem valodas ierobežojumiem
Ministru kabineta noteikumos ¹ 733

 

Saskaņā ar 2009.gada 7.jūlija Ministru kabineta noteikumu 69.2. p. kopš 2011.gada 1.marta stājies spēkā kārtējais valodas prasmes prasību etaps privātas sfēras darbiniekiem. Konkrēti, stājās spēkā tā minēto noteikumu 2.pielikuma daļa, kur iekļauti tās privātas sfēras amati un profesijas, kuriem izvirzīta prasība - valsts valodas prasmei jāatbilst vidējam līmenim. 
Valsts valodas prasmes vidējais līmenis aptver B1 pakāpi, kur attiecīgo amatu un profesiju skaits palielinās no 20 līdz 138, un B2 pakāpi, kur attiecīgais amatu un profesiju saraksts paplašinājās no 3 līdz 376, tas ir 125 reizēs.
Lēmumu par attiecīgo profesiju saraksta būtisko paplašināšanu bija pieņēmusi vel Ivara Godmaņa valdība 2008.gada 29.jūlijā. Ministru prezidents sarakstē ar PCTVL Saeimas frakcijas deputātiem[1] bija atzīmējis, ka izšķirojušo lomu noteikumu pieņemšanā nospēlēja uz Valsts prezidenta kancelejas veidlapas viņam adresētā 2008. gada 1. jūlija vēstule, kurā starptautiskās konferences „Latviešu ortogrāfijas simtgade” dalībnieki pieprasīja valodas atestācijai pakļauto profesiju saraksta paplašināšanu.
Mēs, Latvijas sabiedrisko organizāciju padomes pārstāvji, neizmantojam Valsts prezidenta kancelejas veidlapas un neesam latviešu ortogrāfijas speciālisti. Tomēr LSOP organizāciju biedri pārsvarā pieder pie to personu loka, kuru valodas atestācija tieši skar.
Tādēļ arī mums ir tiesības izpaust savu neapmierinātību ar šo netiesisko, neproporcionālo un nesavlaicīgo valsts iejaukšanos privātajā sfērā.
Valodas atestācijas dati pieaugošo vidē rāda, ka 2009.gadā atestāciju izturējuši tikai ap 4 000 cilvēku, kaut gan pēc dažiem vērtējumiem jaunas valodas prasmes prasības skar ap 70 000 strādājušo. Pēdējo piecu gadu laikā to personu daļa, kuri nevar izturēt atestāciju, svārstās no 22 līdz 33% no tā cilvēku skaita, kas vēlētos saņemt apliecības.
Pēc 2010.gada 31.decembra Valsts nodarbinātības aģentūras datiem gan tā nelatviešu daļa starp visiem bezdarbniekiem un atsevišķām riska grupām būtiski pārsniedz nelatviešu daļu iedzīvotāju kopējā sastāvā (1.tabula).
 
Bezdarba līmeņa dati[2]
 
 Personu kategorija
Visi
Ilgstošie
Pirms-pensijas vecumā personas
Atbrīvotie no ieslodzījuma
bezdarbnieki
Bezdarbnieki
 
 
 
 
 
 
Izglītība iegūta latviešu valodā
90599
31809
8201
222
Augstākā pakāpe
8584
3698
1148
7
Vidējā pakāpe
24432
9717
2633
47
Zemākā pakāpe
18615
8424
2273
65
Nav apliecības
20233
7683
2854
185
Kopā
162463
61331
17109
526
Nelatvieši
71864
29522
8908
304
Latvieši %
55,8
51,9
47,9
42,2
Augstākā pakāpe %
11,9
12,5
12,9
1,3
Vidējā pakāpe %
34
32,9
29,6
8,9
Zemākā pakāpe %
25,9
28,5
25,5
12,4
Nav apliecības %
28,2
26
32
35,2
Nelatviešu pārsvars salīdzinot ar tās daļu iedzīvotāju sastāvā  %
16,5
36,3
59,5
101,1
 
Bez tam, visi kvalifikācijas paaugstināšanas un pārkvalifikācijas kursi tiek veikti tikai latviešu valodā. No tabulas ir redzams, ka pilnvērtīgi šos kursus varētu uztvert tikai 12% bezdarbnieku nelatviešu ar valsts valodas prasmes augstāko pakāpi. To personu, kuri var uztvert kursus, starp bijušo ieslodzīto praktiski nav. Jāņem vērā, ka neeksistē nekādi tiesiskie šķēršļi veikt bezdarbnieku apmācību arī krievu valodā, jo tas tiek finansēts nevis no valsts budžeta, bet vienīgi no ES fondu līdzekļiem. 
Vēršam Jūsu uzmanību arī uz neproporcionāli augstām un starptautiskai praksei neatbilstošām prasībām (A2 kategorija), kas tiek izvirzītas pastāvīgās uzturēšanās atļaujas un Eiropas kopienas pastāvīgo iedzīvotāju statusa iegūšanas pretendentiem.
Un, beidzot, pēc mūsu uzskatā, to pašu noteikumu ietvaros pirmoreiz izvirzītās prasības Saeimas (C2) un pašvaldības (C1) deputātiem, tika pieņemtas bez attiecīgo pilnvaru deleģēšanas no Saeimas puses (sk. Ministru kabiniet iekārtas likuma 31.p.) un pretēji Eiropas cilvēktiesību tiesas spriedumam un ANO cilvēktiesību komitejas lēmumam, kas mudināja Latviju atcelt analoģiskas prasības deputātu kandidātiem.
[Ņemot vērā, ka pārsvarā valdība ignorē krievvalodīgo sabiedrisko organizāciju priekšlikumus, lūdzam Jūsu Saeimas frakciju ierosināt diskusiju Saeimā un sabiedrībā, līdz 2011.gada 1.martam iesniedzot attiecīgo pieprasījumu saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 5. sadaļu – Saeimas frakciju vadītājiem]
[Ņemot vērā augstākminēto, lūdzam sakārtot Ministru kabineta noteikumus ¹ 733 atbilstoši reālām sabiedrības vajadzībām un Latvijas starptautiskajām saistībām. Lūdzam arī nodrošināt bezdarbnieku apmācību arī krievu valodā. – ministru prezidentam]
 
Apstiprināta LSOP 2011.g. 8.februāra sēdē
 

LSOP vārdā iesniedz                                                                       LSOP koordinators Viktors Guščins



[1] 2008.g. 16. Oktobra jautājums nr. 83 „Par 2008. gada 29.jūlija Ministru kabineta noteikumu Nr. 612 samērīgumu un leģitimitāti”: http://titania.saeima.lv/LIVS/SaeimaLIVS_LmP.nsf/WEB_questions?OpenView&count=30&start=61
[2] Datu pārrēķins tika veikts, izejot no pieņēmuma, ka vairākums personu, kas pabeidz latviešu skolu, ir etniskie latvieši. To personu daļa, kas atbilst katrai atestācijas pakāpei, tika aprēķināta to personu starpā, kas nesaņem izglītību latviešu valodā.