Uzziņa par L. Raihmana lietu ANO CtK 
LCK paskaidrojums par ANO Cilvēktiesību komitejas viedokļu saistošo spēku
Ārlietu ministrija apgalvo, ka Komitejas viedokļiem nav saistoša spēka, bet gan tikai rekomendējošs spēks. Par pamatu šādam viedoklim, domājams, kalpo tas, ka Starptautiskajā paktā par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, kā arī tā fakultatīvajā protokolā, kurā izklāstīta viedokļu pieņemšanas procedūra, nav rakstīts, ka Komitejas viedokļiem ir saistošs spēks.
Tomēr šis uzksats ir aplams, jo Latvijas valsts nepārptoami atzīst sev par saistošu Paktu, un Komiteja ir nodibināta ar šo pašu paktu, lai vērtētu pakta izpildi. Tā ir visautoritatīvākā iestāde noteikšanai, vai konkrētajā gadījumā Pakts ir pārkāpts. Turklāt, kļūstot par fakultatīvā protokola dalībnieci, Latvija kā dalībvalsts ir atzinusi Komitejas kompetenci noteikt, vai ir noticis Pakta pārkāpums (sk. Komitejas viedokļa 11. pkt.). Norādāms arī, ka ne paktā, ne fakultatīvajā protokolā netiek apgalvots, ka Komitejas viedokļiem saistoša spēka nav.
Cilvēktiesību komitejas viedokļa lietā “Raihman pret Latviju” (sūdzības Nr. 1621/2007, viedokļa numurs CCPR/C/100/D/1621/2007) tulkojums (izvilkums)
8.3. Komiteja atgādina savu vispārīga rakstura piezīmi par tiesībām uz privātumu*16*, kurā tika noteikts, ka jēdziens "patvarīga iejaukšanās" var būt attiecināms arī uz likuma paredzētiem iejaukšanās gadījumiem. Komiteja norāda, ka Dalībvalsts Valodas likuma 19. pants paredz plašu un vispārēju principu, ka visiem personvārdiem jāatbilst latviešu valodai un jābūt rakstītiem saskaņā ar latviešu valodas normām. Citas etniskas izcelsmes personvārdiem nav paredzēti izņēmumi. Komiteja atgādina, ka patvarīguma koncepta ieviešana ir domāta, lai nodrošināt, ka pat likumā paredzēta iejaukšanās obligāti būtu atbilstoša Pakta noteikumiem, mērķiem un uzdevumiem, kā arī katrā gadījumā būtu saprātīga.*17* Tā ievēroja Dalībvalsts nosaukto iejaukšanās, kas tika saukta par nepieciešamu pasākumu, lai aizsargātu latviešu valodu un tās kā integrālās sistēmas pienācīgu funkcionēšanu, mērķi. Komiteja arī ievēroja grūtības, kurām latviešu valoda tika pakļauta padomju valdīšanas laikā, un uzskata nosaukto mērķi par leģitīmu. Komiteja tomēr uzskata, ka izdarītā iejaukšanās rada [sūdzības] autoram lielas neērtības, kas nav saprātīgas, ievērojot, ka tās nav samērīgas ar sasniedzamo mērķi. Lai gan likumdošanas politikas jautājums un līdzekļi oficiālo valodu aizsardzībai un nostiprināšanai vislabākajā gadījumā atstājami dalībvalstu izvēlē, Komiteja uzskata, ka lokāmas galotnes piespiedu pievienošana uzvārdam, kas gadu desmitiem tika lietots oriģinālajā formā un kas maina tā izrunu, ir valsts valodas aizsardzības mērķim nesamērīgs iejaukšanās pasākums. Uz iepriekšējās judikatūras, kurā tā nolēma, ka 17. panta aizsardzība ietver tiesības izvēlēties un mainīt savu vārdu, pamata Komiteja uzskata, ka šī aizsardzība vēl jo vairāk aizsargā personas no pasīvas pakļaušanas vārda maiņas uzlikšanai no Dalībvalsts puses. Tāpēc Komiteja uzskata, ka Dalībvalsts veiktā autora vārda vienpusēja modifikācija oficiālajos dokumentos nav saprātīga, un tāpēc veido patvarīgu iejaukšanos vina privātumā, pārkāpjot [Starptautiskā] Pakta [par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām] 17. pantu.
8.4. Konstatējusi 17. panta pārkāpumu attiecībā uz Dalībvalsts veikto autora vārda vienpusējo izmaiņu, komiteja neuzskata par nepieciešamu izvērtēt, vai tie paši fakti veido 26., panta, 27. panta, vai 2. panta pirmās daļas kopsakarā ar 17. pantu pārkāpumu.
9. Cilvēktiesību komiteja, darbojoties saskaņā ar Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām Fakultatīvā protokola 5. panta 4. daļu, uzskata, ka fakti tās priekšā parāda Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 17. panta pārkāpumu.
10. Saskaņā ar Pakta 2.pantu, Dalībvalstij ir pienākums nodrošināt Raihmana kungam adekvātu kompensāciju, kā arī veikt nepieciešamos pasākumus, lai nepieļautu līdzīgus pārkāpumus nākotnē, tai skaita attiecīgo normatīvo aktu grozīšanas ceļā.
11. Ievērojot to, ka, kļūstot par Fakultatīvā protokola dalībnieci, Dalībvalsts ir atzinusi Komitejas kompetenci noteikt, vai ir noticis Pakta pārkāpums, un, saskaņā ar Pakta 2.pantu, Dalībvalsts ir apņēmusies nodrošināt visām personām tās teritorijā vai tās jurisdikcijā Paktā paredzētās tiesības, kā arī nodrošināt efektīvu un izmantojamu tiesiskās aizsardzības līdzekli gadījumā, ja ir konstatēts pārkāpums, Komiteja 180 dienu laikā vēlas saņemt no Dalībvalsts informāciju par veiktajiem pasākumiem, lai īstenotu šo Komitejas Viedokli. Papildus tam, Komiteja lūdz Dalībvalsti publicēt Komitejas Viedokli.
*16* Vispārējā rakstura piezīme Nr. 16 (1988), 4. pkt.
*17* Sk. sūdzību Nr. 558/1993, Canepa v. Canada, viedoklis pieņemts 1997. g. 3. aprīlī, 11..4 pkt.
NB Atsauces atveidotas ar **. Minēto vispārējā rakstura piezīmi var izlasīt krieviski http://www1.umn.edu/humanrts/russian/gencomm/Rhrcom16.html
vai angliski http://www1.umn.edu/humanrts/gencomm/hrcom16.htm
Minēto viedokli var izlasīt angliski http://www1.umn.edu/humanrts/undocs/558-1993.html | 
