|
Nr.
|
Projekta sadaļa
|
Priekšlikums
|
Motivācija
|
|
1.
|
Epigrāfs (4. lpp.)
|
Papildināt epigrāfu pēc vārdiem „Latvijas pilsonis” ar vārdiem „un nepilsonis”.
|
Latvijas nepilsoņiem, arī tiem, kas dzīvo ārpus Latvijas, ir noturīga tiesiskā saikne ar Latviju (Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2005.gada 7.marta spriedums lietā Nr.2004-15-0106, 17.punkts)
|
|
2.
|
1.1. (4.lpp.)
|
Jēdzienu "Nacionālā identitāte" definēt šādā redakcijā: "Nacionālā identitāte – personas identitātes daļa, kas vieno to ar citām personām, kurām ir saikne ar to pašu valsti un tautu. Vērtību, uzvedības modeļu, valstisko simbolu kopums, sociālā atmiņa ir pamats, uz kura tiek veidota, uzturēta, izteikta cilvēka piederība nācijai, nācijas locekļu savstarpējā vienotība. Nacionālā identitāte ietver ideju par nācijas locekļu savstarpējo kopību."
papildināt punktu ar jēdzienu "Etniskā identitāte šādā redakcijā:
"Etniskā identitāte – personas identitātes daļa, kas vieno to ar citām personām, kurām ir līdzīgas etniski kulturālās pazīmes. Valodas un kultūras simbolu kopums ir pamats, uz kura tiek veidota, uzturēta, izteikta cilvēka piederība etnosam, etnosa locekļu savstarpējā vienotība. Etniskā identitāte ietver ideju par ikviena etnosa unikalitāti, bet ne pārākumu, atšķirību no citiem etnosiem, ideju par etnosa locekļu savstarpējo kopību un ideju par etnosa nepārtrauktību.
|
Dokumentā tiek jaukta nacionālā un etniskā identitate.
|
|
3.
|
1.1. (4.lpp.)
|
Jēdzienu "Tauta" definēt šādā redakcijā: "Tauta – kopiena, kas, balstoties uz noteiktiem kritēriejiem (it sevišķi tādiem kā apdzīvotā teritorija, vēsture, dzīvesveids, kultūra), sevi uzskata par patstāvīgu kopumu".
|
"Tautas" definīcijai jāatbilst Latvijas Republikas Satversmes 2.pantam. Visi Latvijas pilsoņi pieder pie Latvijas tautas, neatkarīgi no izcelsmes vai valodas.
|
|
4.
|
1.1. (4.lpp.)
|
Jēdzienu "Nācija" definēt šādā redakcijā: "Nācija – tauta, kurai ir sava valsts vai kura cīnās, lai to iegūtu. Latvijas tauta ir nācija kopš 20.gadsimta sākuma, kad sāka izplatīties Latvijas tautas valstiskās pašnoteikšanās ideja. Tā īstenojās 1918.gadā, kad, izmantojot tautu pašnoteikšanās tiesības, tika nodibināta Latvijas tautas valsts – Latvija. "
|
Ir nepieciešams attīstīt pilsoniskās nācijas ideju pretstatā etniskās nācijas idejai.
|
|
5.
|
1.1. (4.lpp.)
|
Jēdzienu "Valstsnācija" definēt šādā redakcijā: "Valstsnācija – nācijas sastāvdaļa, kura galvenokārt nosaka tās nacionāli kulturālo identitāti. Latvieši ir valstsnācija Latvijā. Ir valstis, kur noteiktu vēsturisku apstākļu dēļ ir vairākas valstsnācijas, kas atspoguļojas arī šo valstu teritoriālajā iedalījumā, piemēram, Beļģijā ir divas valstsnācijas."
|
Valstsnācija ir daļa no pilsoniskās nācijas.
|
|
6.
|
1.1. (4. lpp.)
|
Jēdzienu „Latvietis” izteikt šādā redakcijā: "Latvietis – cilvēks, kurš pēc vismaz viena kulturāla kritērija (it sevišķi valoda, kultūra, izcelsme) un subjektīvās piederības izjūtas, identificē sevi kā latviešu valstsnācijai piederīgu. Jēdziens „latvietis" nav identisks jēdzienam „Latvijas pilsonis", jo latvietis var arī nebūt Latvijas pilsonis; tāpat Latvijas pilsonis, kurš pieder pie mazākumtautības, nav latvietis, taču pieder pie Latvijas tautas un nācijas "
|
Ir nepieciešams attīstīt pilsoniskās nācijas ideju pretstatā etniskās nācijas idejai.
|
|
7.
|
1.1. (4. lpp.)
|
Jēdziena „Mazākumtautības” definīciju pēc vārdiem „Latvijas pilsoņi” papildināt ar vārdiem „un nepilsoņi”.
|
Latvijas nepilsoņi atbilstoši likuma „Par Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību” 2. pantam var izmantot tiesības, kas paredzētas nacionālajai minoritātei, ja likums nenosaka izņēmumus.
|
|
8.
|
1.1. (5. lpp.)
|
Jēdziena „Imigranti” definīcijā izslēgt otro - astoto teikumu.
|
Latvijas nepilsoņi pārsvarā vai nu ir dzimuši Latvijā, vai nu tika ievesti Latvijā bērnībā. Turklāt Latvijas nepilsoņi atbilstoši likuma „Par Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību” 2. pantam var izmantot tiesības, kas paredzētas nacionālajai minoritātei.
|
|
9.
|
1.1. (5. lpp.)
|
Jēdziena „Latvijas pilsonis” definīcijā izslēgt vārdus „un visi latviešu nācijai piederīgie (arī tie, kas nav Latvijas pilsoņi)”.
|
Kā apliecina šīs pašas definīcijas pēdējais teikums un Latvijas Republikas Satversmes 8. un 80. pants, suverēnā vara Latvijā pieder tikai Latvijas pilsoņiem.
|
|
10.
|
1.1. (5. lpp.)
|
Jēdzina „Divkopienu sabiedrība” definīcijā izslēgt vārdu „ļoti” un aizstāt vārdus „okupācijas laikā izveidojoties lielai krievu valodā runājošai iebraucēju kopienai” ar vārdiem „pastāvot lielai krievu valodā runājošai kopienai”.
|
Viedokļu daudzveidība nav škērslis integrācijai demokrātiskajā sabiedrībā, bet gan demokrātijas obligātā pazīme. Krievu valodā runājoša kopiena Latvijā eksistē nepārtraukti kopš valsts dibināšanas un pastāvēja pašreizējā Latvijas teritorijā arī iepriekš. Tā pamatā nesastāv no iebraucējiem.
|
|
11.
|
1.2. (6. lpp.)
|
Teikumu „Demokrātija Latvijā var labi funkcionēt tikai tad, ja visi Latvijas iedzīvotāji uzņemas atbildību par savu valsti un ar demokrātisku institūciju starpniecību piedalās sabiedrības problēmu racionālā risināšanā” aizstāt ar šādiem teikumiem: „Demokrātija Latvijā var labi funkcionēt tikai tad, ja visiem Latvijas iedzīvotājiem būs vienādas iespējas uzņemties atbildību par savu valsti un ar demokrātisku institūciju starpniecību piedalīties sabiedrības problēmu racionālā risināšanā. Ir nepieciešams panākt to, ka visi Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji piedalās politiskajā dzīvē (tai skaitā, piedaloties pašavldību vēlēšanās). ”
|
Sabiedrības saliedētības un līdzdalības mērķu sasniegšanu neveicina pašreizēja situācija, kad ievērojamai daļai pastāvīgo iedzīvotāju nav balsstiesību pat pašvaldību vēlēšanās. Atbilstoši Eiropas Komisijas ziņojumam "Eiropas dienaskārtība trešo valstu pilsoņu integrācijai" (COM(2011)0455), migrantu balsošanās tiesības vietējās vēlēšanās veicina demokrātisko līdzdalību.
|
|
12.
|
2. (9.lpp.)
|
Izteikt rindkopu šādā redakcijā: "Atvērtā nācija
Latvijas nācija ir iekļaujoša. Tai ir pienākums nostiprināt savu identitāti un vienlaikus būt atvērtai tiem, kas vēlas iekļauties. Tas nozīmē, ka par Latvijas tautas sastāvdaļu var ne tikai piedzimt, bet arī kļūt. Katra cilvēka izvēle nosaka, vai blakus kopējai identitātei viņš vēlas saglabāt arī savu etnisko savpatnību, valstsnācijas, mazākumtautības vai citu identitāti."
|
Ir nepieciešams attīstīt pilsoniskās nācijas ideju pretstatā etniskās nācijas idejai.
|
|
13.
|
3.1.2. (12. lpp.)
|
Izslēgt no 2. rindkopas pēdējo teikumu „Taču no pētījumiem var arī secināt, ka lingvistiski segregētās krievvalodīgās skolas atražo kopienu nošķirtību, atsvešinātību un aizspriedumus”.
|
Tiesības uz izglītību dzimtajā valodā ir aizsargājama vērtība saskaņā ar Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību 14.pantu. Turklāt jēdziena „segregētās” piemērošana skolām ,kuru apmeklējums ir brīvprātīgs, ir aplama (sk Eiropas komisijas pret rasismu un neiecietību vispārēji politiskās rekomendācijas Nr. 7 paskaidrojošā memoranda 16. pkt.).
|
|
14.
|
5. (26. lpp.)
|
Rādītāja „Palielinājusies ārzemēs dzīvojošo latviešu politiskā līdzdalība” aizstāt vārdu „latviešu” ar „Latvijas pilsoņu”.
|
Arī tiem Latvijas pilsoņiem, kas dzīvo ārzemēs, ir balsstiesības neatkarīgi no tautības.
|
|
15.
|
8. (35. lpp.)
|
Uzdevumā „Sekmēt iedzīvotāju politisko līdzdalību” izteikt pasākumu 1. punktu šādā redakcijā:
„1) Likumprojekta „Grozījumi Pilsonības likumā" pieņemšana, paredzot atzīt par Latvijas pilsoņiem Latvijas nepilsoņu un Latvijas bezvalstnieku bērnus bez papildus procedurām, kā arī pieļaujot dubultpilsonību ar ANO dalībvalstīm.
|
Grozījumi, kas paredzētu nepilsoņu un bezvalstnieku bērnu atzīšanu par Latvijas pilsoņiem pēc noklusēšanas, veicinātu līdzekļu taupīšanu uz naturalizācijas procedūras rēķina, par pilsoņiem atzīstamu personu līdzdalību, kā arī sabiedrības saliedētību. Tos Latvijai jau rekomendēja, citu starpā, EPPA, ANO Speciālais ziņotājs par rasisma mūsdienu formām un ANO Augstais komisārs bēgļu lietās. Turklāt nebūtu pieļaujama Latvijas pilsoņu diskriminācija iespējās paturēt Latvijas pilsonību atkarībā no tā, kuras citas valsts pilsonība tiem ir.
|
|
16.
|
8. (51. lpp.)
|
Pasākumu „Aizliegums darba devējiem izveirzīt darba ņēmējiem nepamatotas prasības zināt krievu valodu” pārdēvēt par „Nostiprināt latviešu valodas lietošanu darba tirgū” un tiešo rezultātu izteikt šādā redakcijā "Tiek plašāk piemērots pastāvošais tiesiskais regulējums".
|
Darba likuma 29.pants arī tagad aizliedz darba devējam izvirzīt nesamērīgas prasības attiecībā uz jebkuras valodas zināšanām, ja var konstatēt diskrimināciju.
|
